Vitamīni katra veselībai

Vienkāršiem vārdiem sakot, vitamīni ir savienojumi, kas ir organiski un ir nepieciešami katram cilvēkam, jo tie palīdz kontrolēt un regulēt, kas notiek ar pašu un pareizi lietojot tas ir tikai uz labu. Tos var iegūt no dažādiem ēdieniem, kā arī jau gatavā veidā paciņās, kas daudziem šķiet vieglākais ceļš, lai uzņemtu nepieciešamo. Par to, kāda veida vitamīni pastāv, vairāk lasiet šeit.

Galvenokārt ir divējādi vitamīni – tie, kas uzsūcas taukos, un tie, kas uzsūcas šķidrumos. Tie, kas uzsūcas taukos tiek glabāti taukaudos un aknās, kā arī tie organismā ir visnoturīgākie, jo spēj tur saglabāties no dienām līdz mēnešiem. Šķidrumos uzsūkušies vitamīni nepaliek organismā ilgi, jo izdalās ar urīna palīdzību, tāpēc tos uzņemt ir nepieciešams daudz biežāk. Pie tiem ir pieskaitāmi C un B vitamīni, bet galveni, kas uzglabājas taukaudos, ir A, E un D vitamīni.

Vitamīns A palīdz uzturēt normālā stāvoklī ādu, acis un auglību. Tās ir lietas, kas noteikti ir katram svarīgas. Šo vitamīnu visvairāk var atrast dzīvnieku taukos, aknās, kā arī tiek ražots ķermenī no beta karatīna, kā veidošanai savukārt nepieciešams uzņemt dažādus dzeltenos un oranžos augļus.

B vitamīns vairāk atbild par enerģijas iegūšanu un mobilizēšanu no ēdiena. Viens no tā tādiem (B12) ir nepieciešams, lai radītu derīgas sarkanās asins šūnas un nervu sistēmas daļām. Arī šis vitamīns lielos daudzumos ir sastopams dzīvnieku taukos. Tā trūkums var veicināt īslaicīgus atmiņas zudumus, kas var ievērojami ietekmēt darbaspēju. Savukārt lietojot alkoholu, tas ķermenī uzsūcas daudz lēnāk.

Vitamīns C ir viens no plašāk pazīstamākajiem un arī svarīgākajiem, jo palīdz ķermenim sadzīt, kā arī uzņemt dzelzi, no kura vēlāk tiek ražots hemoglobīns sarkanajām asins šūnām. Visvairāk vitamīns ir svaigos augļos un dārzeņos un tā, kā to nevar īpaši labi un uz ilgu uzglabāt ķermenī, to ir nepieciešams uzņemt ik pa laikam.

Vitamīns D pilnīgi dabiski tiek uzņemts no saules stariem caur ādu un viena no tā galvenajām funkcijām ir palīdzēt veidot stiprus kaulus. Šis vitamīns arī palīdz aizkavēt novecošanas pazīmju parādīšanos. Galvenie produkti, kuros D vitamīns sastopams ir dažādi ikdienas produkti un zivju ēdieni. To ir ieteicams lietot tiem, kuriem darbs notiek tumšās vietās vai ar speciālu apģērbu.

Vitamīna E galvenā funkcija kopā ar selēnu ir aizsargāt ķermeni no brīvajiem radikāļiem, ko ķermenis rada kā blakusproduktus, kas var traucēt normālai dzīvošanai. Vitamīns galvenokārt atrodams riekstos, gaudos un eļļas augos kā olīvās un sojā. Šo vitamīnu ir iespējams uzglabāt rezervēs ķermenī, tāpēc to nav nepieciešamības uzņemt katru dienu, bet krietni retāk.

Vitamīns K galvenokārt sastopams zaļajos dārzeņos un eļļas augos, avokado, kivi, kā arī to ražo pats ķermenis zarnās no labvēlīgajām baktērijām. Šis vitamīns ietilpst to daļu skaitā, kas nepieciešams, lai palīdzētu asins sarecēšanai. Šis vitamīns ir svarīgs arī zīdaiņiem, ko tie uzņem caur placentu. Šī vitamīna trūkums pieaugušajiem ir sastopams reti, galvenokārt tiem ar zarnu un aknu slimībām.

Daudzi cilvēki ir spiesti lietot speciālos vitamīnus, jo tiem ir problēmas ar dažādas pārtikas uzņemšanu, kā piemēram, ir alerģija pret konkrētiem produktiem, apetītes zudums vai vienkārši pārāk maz laika, lai ieturētu, pagatavotu pilnvērtīgu maltīti. Ja vitamīnu lietošana tiek kontrolēta un ārsta ieteikta, tad tie ievērojami var uzlabo vispārējo veselības stāvokli.

Olimpisko spēļu skandāli

Olimpiskās spēles joprojām ir viens no prestižākajiem notikumiem pasaules sportā. Pasaules valstis tērē milzīgas naudas summas, sportisti velta savas dzīves treniņiem, un entuziasti no visas pasaules tās apmeklē klātienē. Tomēr, gadu gaitā, ir uzpeldējušas šokējošas ziņas, kas ir iedragājušas spēļu labo tēlu.

Dopinga skandāli jau sen ir viens no treknākajiem kauna traipiem olimpiskajā karogā. Pēdējā laika skaļākais no tiem satricināja sporta kopienu, kad atklājās sistemātiskā Krievijas Olimpiskās komitejas (online casino) iejaukšanās dopinga pārbaudēs, palīdzot saviem sportistiem izvairīties no pozitīvām dopinga provēm. Iestrādātā sistēma bija pagalam vienkāršā, Krievijas antidopinga organizācija, kurai Starptautiskā Olimpiskā komiteja ir uzticējusi pārbaudīt aizliegto vielu esamību krievu sportistu organismā, samainīja dopingu lietojošo sportistu proves pret tīriem paraugiem. Diemžēl laboratorijās norit tikpat spraiga cīņa kā olimpiskajos stadionos, nerimstot tiek izstrādātas jaunas metodes kā slēpt aizliegto vielu klātbūtni analīžu rezultātos. Lielais skaits diskvalificēto dalībnieku un atņemto medaļu atgādina par nepatīkamo patiesību – spēlēs var uzvarēt krāpjoties.

Lai arī Olimpiskās spēles ir skatītākais sporta notikums pasaulē, tās reti ir finansiāli izdevīgas tās rīkojošajai pilsētai. Turklāt olimpiādei būvētie sporta kompleksi zaudē savu praktiskumu līdz ar spēļu noslēguma ceremoniju. Tie ir pārāk lieli un dārgi uzturami ikdienas vajadzībām, tādēļ nereti olimpiskie stadioni kļūst par simtiem miljonu dolāru vērtām autostāvietām. Pēdējo 25 gadu laikā tikai Losandželosa, Barselona un Seula ir guvušas peļņu, uzņemot olimpiešus, bet lielais vairākums pilsētu, ir cietušas sāpīgus zaudējumus. Lai Monreāla atmaksātu visus 1976. gada spēļu parādus, bija jāgaida līdz 2006. gadam. Savukārt, kad Olimpisko spēļu šūpuļa pilsēta Atēnas gatavojās spēlēm, to budžets pieauga no 1.5 līdz 16 miljardiem dolāru. Grieķi pieļāva rupju kļūdu, pārvērtējot gaidāmās olimpiādes ienesīgumu, un šī kļūda izrādījās izšķirīga valstij, kuras ekonomikā jau bez tā bija redzamas plaisas. Šis ir viens no iemesliem kādēļ Olimpisko spēļu rīkošanai piesakās arvien mazāk Eiropas un Ziemeļamerikas pilsētas un vairums atlases dalībnieču ir pilsētas no attīstības valstīm, kuras neinteresē finansiālie ieguvumi, bet iespēja parādīt savu valsti no labākās gaismas.

Labs piemērs ir 2016. gada spēļu rīkotāja Riodežaneiro – blackjack. Brazīlija, viena no uzskatāmākajām attīstības valstīm, nebaidījās zaudēt miljardiem dolāru par iespēju sevi pieteikt kā modernu lielvaru, ar kuru jārēķinās visai pasaulei. Neskatoties uz augošo ekonomiku un ietekmi, daudzi brazīlieši vēl joprojām dzīvo zem nabadzības līmeņa un spēļu rīkošana bija nepopulārs lēmums to sabiedrībā, tiem uzskatot, ka šie miljardi būtu lietderīgāki valsts infrastruktūras uzlabošanai vai citiem nolūkiem. Tomēr Brazīlijas valdība bija nelokāma un neatkāpās no spēļu rīkošanas. Ceļot olimpisko ciematu un tam piederošo infrastruktūru, tika nolīdzināti vairāki nabadzīgākie Riodežaneiro rajoni. Rezultātā 22 tūkstoši nabadzīgo ģimeņu zaudēja savus mājokļus un lielākajai daļai netika atlīdzināts ar atbilstošām kompensācijām. Brazīlijas opozīcija apsūdzēja valdību, ka zem lēmuma nojaukt šos rajonus slēpjas vēl lielāks cinisms, proti, Riodežaneiro mērija apzināti vēlējusies atstumt nabadzīgos pilsētniekus uz nomalēm, atbrīvojot pēc iespējas vairāk vietu ienesīgiem būvniecības projektiem arī pēc spēļu noslēgšanās. Līdztekus iejūtības trūkumam pret mazāk aizsargātajiem Riodežaneiro iedzīvotājiem, spēļu rīkošanā iesaistītie ierēdņi tiek apsūdzēti
arī korupcijā.

Kāpēc mēs kliedzam uz saviem bērniem?

Mums nekad nav laika

Vai jūs esat ievērojuši, ka mēs visu laiku kaut kur steidzamies? No rīta mēs ātri taisāmies uz darbu, ātri vedam bērnus uz skolu vai bērnudārzu, pa ceļam cenšamies pazvanīt vecākiem, darbā skrienam “kā vāveres ritenī”, pēc darba atkal uz bērnudārzu, tad vakariņas, tad vajag paspēlēties ar bērnu, tad sakārtot māju, tad izmazgāt veļu, visus pabarot un nolikt gulēt. Paskatāmies pulkstenī – pusnakts. Katastrofāli pietrūkst laika. Tādā steigā paiet visa mūsu dzīve un nemanot izaug bērni…Saka, ka sveši bērni ātri aug, nē, savējie arī aug ļoti ātri, tikai mēs to neredzam, jo visu laiku steidzamies. Bet, dzīvē pienāks tāds brīdis, kad mēs sapratīsim, ka “vilciens ir aizgājis”, bet būs jau par vēlu, jo mēs taču visu laiku kaut kur steidzāmies, kaut ko centāmies sasniegt, bet tam, kas dzīvē patiesi ir svarīgs, mēs nepievērsām uzmanību. Tā mēs pazaudējam savus bērnus…

Mēs nemākam un negribam sarunāties ar saviem bērniem

Kad mums pajautā, kāpēc mēs kliedzam uz saviem bērniem, mēs gandrīz vienmēr paskaidrojam, ka viņi mūs nesaprot vai negrib saprast. Bet vai mēs aizdomājamies par to, ka varbūt mēs esam tie, kuri negrib paskaidrot vai arī nemākam paskaidrot tā, lai mūs saprastu? Vai jūs esat pamanījuši, ka visi mūsu skaidrojumi ir uzbūvēti steigā, lai tikai bērns ātrāk liktu mūs mierā? Saprata bērns vai nesaprata, nav svarīgi, galvenais, lai liek mierā. Mēs panācām to, ko vēlējāmies. Bet bērni, ar laiku, attālinās no mums aizvien tālāk un tālāk, kļūst noslēgti, pārstāj mums uzticēties un ticēt.

Mēs tēlojam labu vecāku lomu

Mums visiem bērnībā centās iegalvot, ka bērnus vajag audzināt stingri, tāpēc mums ir izveidojies stereotips, ka bērna nepaklausīšanas gadījumā, viņam vajag uzkliegt un parādīt, cik labi vecāki mēs esam, jo mums nav vienaldzīga attieksme pret sava bērna uzvedību un κουλοχερηδες. Bet mēs nepamanām to, ka bērni neviļus kļūst par marionetēm, mūsu teātrī par “pareizu” audzināšanu. Viņi kļūst par upuriem, kuri nav spējīgi turēties pretī mūsu pārliecībām. Līdz ar to, arī viņi mācās tēlot un spēlēt spēles, kaut gan patiesībā viņiem būtu jāmācās brīvi izpausties, brīvi izpaust savu “es”, neskatoties uz to, kāds viņš ir.

Mēs pārlieku sargājam bērnus

Visa mūzu dzīve paiet bailēs par atbildību. Mēs saprotam, ka mūs bērnu dzīve atrodas mūsu rokās, tāpēc, mēs ik brīdi cenšamies viņus pasargāt no visām iespējamajām nepatikšanām. Tajā paša laikā, mēs savus bērnus ieslēdzam tādā kā būrī, atņemam viņiem iespēju normāli dzīvot un attīstīties. Pārlieku sargājot un atbalstot savus bērnus, mēs traucējam viņiem kļūt patstāvīgiem, taisnīgiem un gudriem cilvēkiem. Visi aizliegumi un ierobežojumi noved pie tā, ka mūsu bērni nav spējīgi atrast vietu sabiedrībā un kļūt par pilntiesīgu tās locekli.

Mēs meklējam attaisnojumus, bet nedomājam par sekām

Mēs katru dienu kliedzam uz bērniem, tāpēc, ka mums trūkst laika, tāpēc, ka mēs esam aizņemti, mums ir slikts garastāvoklis vai ποκερ, mums bija svarīgas darīšanas, utt. Bet, diez vai kāds no mums ir aizdomājies, kā tāda audzināšana var ietekmēt bērnu? Mēs paši, ar savām rokām saraujam saites, kuras ir vissvarīgākās mūsu dzīvē. Neviens tagad nesaka, ka mēs nemīlam savus bērnus. Mēs viņus ļoti mīlam, bet vai mākam pareizi izpaust savas jūtas pret viņiem?

Maiņu darbs un tā ietekme uz cilvēka veselību

Veselības problēmas, strādājot maiņu darbā var rasties pielāgojoties darba grafikam. Vislielākās grūtības ir pielāgoties strādāt laikā, kad lielākā daļa cilvēku guļ. Ja tev ir maiņu darba traucējumi, tas nozīmē, ka pastāv konflikts starp ķermeņa diennakts ritmu un tavu piešķirto darba grafiku.

Cilvēki, kuriem ir maiņu darbs, var gulēt līdz pat četrām stundām mazāk nekā vidējais darbinieks. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir iestājušies miega traucējumi. Tu piecelsies neizgulējies, neatpūties un neatguvis enerģiju jaunai darba dienai. Tas, savukārt, var ietekmēt tavus sniegumus darbā, un var būt potenciālas riska iespējas iegūt darba traumu.

Ne visiem cilvēkiem, kuri strādā maiņu darbu ir veselības problēmas. Daudziem cilvēku ir grūtības ar darba grafiku tikai pašā sākuma posmā. Jau pēc vairākām nedēļām ķermenis ir veiksmīgi adaptējies un var izgulēties līdz pat 7 vai 8 stundām pēc savas nostrādātās maiņas, neatkarīgi no diennakts laika.

Tomēr, kā jau pieminēju iepriekš, ne visiem cilvēkiem paveicas pierast pie maiņu darba. Iekšējais pulkstenis darbojas pēc diennakts gaišā un tumšā laika, signalizējot smadzenēm un organismam, ka tumsā ir jādodas atpūsties. Pastāv vairāku veida maiņu grafiki, kas var izraisīt problēmas:

  1. agrā rīta maiņa
  2. vakara maiņa
  3. nakts maiņa
  4. rotējošā maiņa
  5. Precio de la licuadora española

Cilvēkiem ir dažādi miega režīmi, kas tautā tiek saukti par cīruļiem un pūcēm. Pūces ir nakts putni, tāpēc cilvēki, kuri mēdz gulēt ilgi no rītiem, bet naktis vakarpusē ir enerģiski, daudz vieglāk būs pierast pie vakara maiņām, turpretī agrās rīta maiņas būs grūtākais mūža pārbaudījums. Tāpat arī rīta cīruļiem: viņi priecāsies par agrām rīta maiņām, jo mīl vakarā laicīgi doties gulēt un labi izgulēties.

Maiņu darbs rada problēmas, kas ir saistītas ar nepietiekamu miegu katru dienu. Tā rezultātā cilvēkam var rasties:

  • pārmērīga miegainība
  • grūtības aizmigt
  • enerģijas trūkums
  • grūtības koncentrēties
  • galvassāpes
  • nervozitāte
  • slikts garastāvoklis

Tā rezultātā, maiņu darbs var palielināt risku ar:

  • darbu saistītiem ievainojumiem
  • dārgām kļūdām, zūdot koncentrēšanās spējām
  • palielinātai iespējai bieži saslimt
  • dažādu vielu un medikamentu izmantošanu, lai noturētu sevi enerģisku

Lielākoties eksperti no Spānijas vietnes uzsver, ka maiņu darbam ir nopietna ietekme uz mūsu veselību divos galvenajos veidos –dzīvesveida izmaiņas un bioloģija. Runājot par dzīvesveidu, atkal jāatgādina miega traucējumi, bet ir arī daudz citas problēmas. Kā viena no dzīvesveida problēmām ir socializācijas trūkums. Strādājot maiņu darbu, tu neiekļaujies vienā grafikā ar pārējo laiku, tādējādi radot situāciju, kad nevari vairs komunicēt ar draugiem un radiniekiem. Cilvēks sāk justies izolēts un tas, savukārt, var novest pie depresijas. Vēl dzīvesveida izmaiņas var izmainīt arī uzturu. Atnākot no grūtas maiņas, cilvēks nespēj neko vairs pagatavot, tādējādi sākot ēst neveselīgu ātro uzkodu pārtiku. Un šis punkts var novest pie daudzām citām slimībām, kā, piemēram, aptaukošanos, 2.tipa diabētu, sirds mazspēju.

Neiedomājamas nākotnes problēmas, ar kurām nāksies saskarties

Mēs varam atkārtot visu laiku, un tas ir skaidrāks par skaidru, ka nākotne nebūs tāda, kāda tā bija līdz šim iedomājama. Mums nav personīgie sulaiņi roboti, mēs neplānojam dzīvot uz zvaigznēm un daudz citas lietas, kuras rāda fantastikas filmās. Taču izrādās, ka daži no pesimistu teicieniem par to, cik neiedomājama varētu izrādīties tehnoloģiju attīstība un tās sekas sāk piepildīties. Ar kādām problēmām cilvēce var saskarties attīstot arvien jaunas inovācijas un pārvēršot visas darbības digitālā pasaulē?

Sociālie mediji pārvērš policijas darbu par īstu murgu
Par ko agrāk sodīja cilvēkus? Protams, noziedzīga darbība nav attaisnojama un šādiem cilvēkiem ir jāsaņem taisnīgs sods. Taču, kopš sociālā vide ir pārņēmusi visu cilvēku prātus, notiek arī daudz vairāk noziegumi, kas saistīti ap to. Cilvēkiem ir iespēja draudēt caur internetu, aizskart citus un apvainot daudz lietās, par kurām agrāk pat neiedomājāmies. Ja pievēršam uzmanību, kādi pēdējā laikā ir bijuši aresti, tad tie bieži vien ir saistīti ar kibernoziegumiem un visu, kas saistīts ar internetu. Jebkādus komentārus, kas varētu likties aizskaroši, vai, piemēram, valstij apdraudoši, policijai ir jāizmeklē un jārīkojas atbilstoši šai situācijai.

Automašīnas, kuras vadīs bez cilvēka piedalīšanās
Par šādu automašīnu izgudrošanu diskutē daudz zinātnieki, jo tās var būt gan drošas, gan arī bīstamas autovadītājiem un visai sabiedrībai kopumā. Cilvēki, kuri lietotu šādas automašīnas, nedomājot par jebkādu drošību uz ceļa, varētu ievietot bildes savā Instagram kontā, vai darīt citas lietas. Šādām mašīnām vajadzētu būt daudz drošākām nekā pašreizējiem modeļiem, jo tās novērstu cilvēku kļūdas, kas iestājas apjukumā, nogurumā un pat krāsu atpazīšanā, daltonisma gadījumā. Taču vissāpīgākais jautājums ir šo automašīnu morālais un juridiskais intelekts / tas pats mākslīgais intelekts. Automašīnas vadās pēc ieprogrammētām lietām, vadoties ar navigāciju. Kā tā rīkotos situācijā, kad būtu jāizvēlas starp pasažiera vai sabiedrības glābšanu, kam būtu priekšroka? Automašīna nespēj “”mīlēt” savu vadītāju, turklāt paši pasažieri atzinuši, ka visticamāk paši riskētu ar savu dzīvību, lai neapdraudētu lielu sabiedrības daļu, kādā negaidītā avārijas situācijā.

Klimata pārmaiņas izbojā mūsu brīvdienas un svētkus
Mēs visi esam pieraduši pie tradīcijām, kas vijas kopā ar laika apstākļu sezonām – Ziemassvētkos ir auksts un sniegains, Lieldienās ir saulains pavasaris, bet Jāņi ir silti, bet reizēm ar lielām lietus gāzēm, no kā ir cēlies teiciens “līst kā pa Jāņiem”. Taču kāds scenārijs ir šobrīd: Ziemassvētkos līst lietus, Lieldienās ir sniegs, bet Jāņi ir vēsi. Ziemas kūrortu uzņēmumi cieš no laika apstākļu maiņām, tai skaitā arī cilvēki, kuri vēlas atpūsties. Pagājušā sezonā, sniega trūkuma dēļ visā pasaulē daudzi ziemas kūrorti bija spiesti slēgties daudz agrāk nekā visus iepriekšējos gadus, un ir jāatrod veids, kā improvizēt dažādās citās nozarēs, lai nepaliktu pilnīgi bešā. Kas tiek prognozēts 2100. gadā? Pavasaris iesāksies 3 nedēļas ātrāk, mainīsies ziemas robežas. Zinātnieki pat domā, ka varētu izzust tāda parādība kā lapu krāsu maiņa, kas ir raksturīga rudenī, jo 100 gadu laikā (AliPro) temperatūras svārstību dēļ klimats iznīcinās pigmentus, kas ir atbildīgi par rudens krāsu paleti koku zaros. Helovīni var pārvērsties par vasaras tradīciju, jo tā būs īstā ķirbju sezona.

Pagarinot cilvēku dzīves mūžu, dzīve var palikt dīvaināka
Viens no galvenajiem ieguvumiem nākotnē varētu likties augstā medicīnas attīstība un iespēja dzīvot arvien ilgāk. Praktiski neviens cilvēks nepiedzīvos nāvi savos 40 gados vai pat vēl agrāk. Mēs dzīvosim gadu desmitus, un vēl, un vēl, un vēl.. Taču galu galā, tam var būt daudz dīvainas sekas vairākās dzīves jomās. Cilvēkiem būs jāstrādā daudz ilgāk, jo kā gan viņi sevi varēs nodrošināt tik daudz gadus vēl uz priekšu, ja aizies pensijā jau pirmajā trešdaļā savas dzīves? Darba tirgus kļūs vēl sīvāks, jo pusaudži, tikko pabeiguši koledžās konkurēs ar piedzīvojošu praktikantu, kas strādājis šajā nozarē jau vairākus desmitus gadu. Daži cilvēki dod priekšroku palikt karjerā uz mūžu, kam būs vēl vairāk biedējošas sekas. Karjeras politiķi, tiesneši, pasniedzēji varētu iestigt darbā veselu gadsimtu, tāpat kā viņu vecmodīgās idejas.

Mājdzīvnieki bērniem: trusis vai jūrascūciņa?

Atbildības sajūta ir viena no svarīgajām īpašībām, kura ir jāiemāca bērnam jau no agras bērnības. Tā palīdz rūpēties un uzturēt ģimeni, kad bērns jau būs pieaudzis. Pirmais mājdzīvnieks māca bērnam atbildību, mīlestību un cieņu pret visām dzīvām būtnēm. Par viņiem ir jārūpējas, jābaro, jānodrošina aktivitāte un jāuztur veselība. Tas nozīmē, ka pirmais mājdzīvnieks ir jāizvēlas īpaši rūpīgi. Ja esat apsvēruši iegādāties savam bērnam pirmo mājdzīvnieku, vienmēr vislabākais ir sākt ar mazu dzīvnieciņu. Divi lieliski piemēri ir truši un jūrascūciņas vin koda pārbaude. Abiem dzīvniekiem ir salīdzinoši zemas uzturēšanas prasības, un bērnam būs iespēja piedalīties lielākajā daļā no kopšanas. Piemēram, suns būtu samērā grūts pirmais mājdzīvnieks, jo ar to ir bieži jāstaigā, jāved pie veterinārārsta un daudz citas lietas, kuras gluži tikai bērnam nevarētu uzticēt.

Lai palīdzētu izlemt, kuru no mājdzīvniekiem izvēlēties kā pirmo, zemāk došu uzskaitījumu ar katra dzīvnieka plusiem un mīnusiem.

Truši
Priekšrocības, iegādājoties trusi:
Tie ir augumā nelieli un var ietilpt bērna rokās
Tie ir maigi un nav biedējoši
To galvenā pārtika ir zāle, dārzeņi un sausā pārtika, kuru ir viegli nodrošināt. It īpaši vasaras laikā, trusim var nodrošināt daudz svaigu barību.
Trušiem nav vajadzīgas nekādas vakcinācijas un potes, neskaitot gadījumus, ja tie saslimst
Truši var dzīvot izveidotā būrī vai brīvi pārvietoties pa iekštelpu. Vasarā tam lielisks piedzīvojums ir izskrieties zaļā zālē, taču jāpārliecinās, lai teritorija ir ierobežota, pretējā gadījumā dzīvniekam iedarbosies savvaļas daba un viņš aizbēgs
Truši ir neatkarīgi un spēj paši parotaļāties un darīt savas nodarbes
Truši izrāda pieķeršanos savam saimniekam
Tiem var iemācīt pašas vieglākās darbības un komandas
Tos var brīvi atstāt bez liekas uzmanības klīstot pa visu māju vai telpu
Trušu dzīves garums ir 8 līdz 12 gadi, kas ir daudz ilgāk kā jūrascūciņām

Mīnusi, iegādājoties trusi:
Tie ir pēc dabas spītīgi dzīvnieki un komandu apmācība prasīs ļoti ilgu laiku un lielu pacietību
Trušu smaka ir pietiekoši spēcīga, un ļoti bieži aiz viņiem jātīra. Tiem nav noteikta kastīte, kur nokārtoties
Truši košļā un grauž visu, kas pagadās. Viņi asina savus zobus, taču tādējādi mēdz sagrauzt noderīgas lietas, tai skaitā elektrības vadus
Tie ir mazāk uzņēmīgi pret sliktiem laika apstākļiem, tāpēc ziemā nepieciešams palikt iekšā, kā arī ilgstoši nevar atstāt vaļā logu
Viņi ir ātri, tāpēc tos ir grūti noķert, lai ieliktu atpakaļ būrī
Tie ātri vairojas, tāpēc jābūt uzmanīgiem, ja vēlaties iegādāties vairākus trušus

Jūrascūciņas
Priekšrocības, iegādājoties jūrascūciņas:
Tās ir nelielas un var ietilpt bērna plaukstās
Tās nekož un ir vēl maigākas kā truši
Tās neizdala nekādu aromātu
Tās nevairojas tik ātri kā truši
Tās ir neatkarīgas un pašas spēlējas
Tās var brīvi pārvietoties pa iekštelpu un savu būri
Tās izdala jocīgus trokšņus, kas bērnam var likties uzjautrinošas
Viņas dzīvo no 5 līdz 8 gadiem, kas ir visvairāk no mazajiem grauzējiem
Tās var viegli noķert, kad pārvietojas pa istabu

Mīnusi, iegādājoties jūrascūciņu:
Sākumā tās var būt bailīgas un ne pārāk draudzīgas, tāpēc centīsies aizbēgt
Tās prasa speciālu būri
Tās var būt ļoti trokšņainas, kas ilglaicīgi var apnikt
Tām ir vajadzīga specializēta barība: augstas kvalitātes granulas, dažādi dārzeņi, siens
Tās nokārtojas bez iepriekšēja brīdinājuma jebkurā vietā

Kā savaldīt hiperaktīvu suni

Nav svarīgi, cik ļoti mēs mīlam savus četrkājainos draugus, bet hiperaktivitātes pārņemti dzīvnieki var radīt kaitinošas un nomāktas sarunas. Hiperaktivitātes sindroms ir diezgan izplatīta problēma, kas parasti izriet no pārlieku lielas garlaicības un neizmantotās enerģijas. Lielākais pozitīvais aspekts ir tāds, ka hiperaktivitātes novēršanā var iesaistīties pats saimnieks un tam nav jāpielieto lieli finansiāli līdzekļi un pat jāņem bankas totalizators. Varu piedāvāt piecus veidus, kā savaldīt un nomierināt hiperaktīvu un pārāk satrauktu dzīvnieku.

1. Ieslēdz “ignorēšanas pogu”
Pirmais, ko mēģini darīt ir censties ignorēt suņa hiperaktīvo uzvedību. Mēs visi zinām, ka dzīvnieks alkst pēc uzmanības, un pievēršot uzmanību tieši hiperaktivitātes uzplūduma laikā var pastiprināt šo uzvedību, jo suns sapratīs, ka tā ir vienīgā iespēja kā pievērst sava saimnieka uzmanību. Nākošreiz, kad suns mēģinās lekt virsū vai iekost kādā draudzīgas spēles nolūkā – nepievērs uzmanību, nesaki ne vārda pretī, neveido acu kontaktu, un drīz vien redzēsi, ka tas sāk iedarboties. Suns atkārtoti nedarīs lietas, kurām nav nekādu seku, tas ir, ja netika pievērsta saimnieka uzmanība.

2. Piešķir sunim kādu nodarbošanos
Galvenais, kāpēc suns paliek hiperaktīvs un nesavaldīgs ir garlaicība. Pārvari viņa garlaicību un piešķir kādu uzdevumu, kas ir koncentrēta uz viņa enerģijas izplūdumu. Kaut arī dažreiz hiperaktivitāte var būt par pamatu psiholoģiska rakstura problēmām, tomēr visbiežāk tas ir fizisko vajadzību trūkuma dēļ. Ja suns var novirzīt savu uzkrāto enerģiju kādā citā nodarbē, tad viņš būs mazāk agresīvs un nesavaldāms.
Kā dažas no aktivitātēm varu ieteikt:

  • piešķirt vienu vai vairākas rotaļlietas
  • piešķirt vienu vai vairākas tenisa bumbiņas, lai saglabātu viņu aizņemtu ilgāku laiku, kamēr atnes visas bumbiņas
  • piešķir sunim paredzētu somiņu ar papildus smagumu, kas pievērsīs viņa uzmanību

3. Dodies pastaigā ar savu suni
Pat ja tas liekas pats par sevi saprotams priekšnosacījums, daudzi suņu īpašnieki nevelta tam pietiekami daudz laika kā vajadzētu. Ja neiesi ar savu suni patstāvīgās pastaigās, viņam uzkrāsies lieka enerģija, kuru viņš centīsies izpaust savādākā veidā, piemēram, graužot un plēšot mēbeles. Pēc garas pastaigas suns tāpat kā cilvēks ir patīkami noguris, jo sadedzinājis daudz enerģiju. Suns būs pārāk piekusis, lai mājās lēkātu, celtu traci un izpaustu aktivitāti.

4. Apgūstiet jaunu sporta veidu
Iesaistot suni kādā sporta aktivitātē, piemēram diska ķeršanā var nodrošināt lielāku saikni starp saimnieku un suni. Ja vēlies gūt priekšrocības no sava lielā pagalma, tad izveido tajā šķēršļu joslu, kuru suns var katru reizi pārvarēt, kad jūs izejat ārā. Taču atceries, ka pieradinot suni pie sporta treniņiem un biežas aktivitātes, pašam saimniekam nevajag būt izklaidīgam un nepieļaut jebkādu atkāpi no grafika.

5. Ievies patstāvīgu rutīnu
Hiperaktivitāte mēdz izpausties arī pēc psiholoģiskiem pārdzīvojumiem. It īpaši tas attiecas pret suņiem, kas ir paņemti no patversmes, un bieži tur nonākuši atpakaļ. Savu psiholoģisko pārdzīvojumu suns izpauž kā aktīvu prasību pēc cilvēka uzmanības, satraukumu par jebkuru jaunu lietu. Jaunam sunim nepieciešams ieviest dienas rutīnu, lai gaidot nākošo dienas notikumu, suns būtu pārņemts ar citām domām, nevis ar hiperaktivitātes izrādīšanu. Savu dienas rutīnu varētu veidot kā:

  • Rīta cēliens – pastaiga, brokastis, ķeršanas spēle, tad uz konkrētu laiku atstāt mājās, kamēr ģimene ir skolā un darbā
  • Pēcpusdienas cēliens – pastaiga un kāda āra spēle
  • Vakara cēliens – visi kopā ēdat vakariņas (ģimene sēž pie galda, suns virtuvē pie savas bļodas) un vakara pastaiga.